Patiesie stāsti
Darba drošība – tā ir attieksme arī pašam pret sevi
Baiba Purvlīce, psihoterapeite
Darba drošība ir gan darba devēja, gan darbinieka atbildība. Pie mums diemžēl klibojam ar abām kājām: grēko gan darbinieki, gan darba devēji.
Ja es būtu darba devējs, ļoti sekotu līdzi tam, kā darbinieki ievēro darba drošības noteikumus un instrukcijas. Es ļoti nopietni un rūpīgi gādātu, lai viņi šīs instrukcijas zina, lai viņiem ir sagādāti visi vajadzīgie darba aizsardzības līdzekļi un lai ir radīta absolūti droša darba vide. Darba devējam ir jāatbild par drošību savā uzņēmumā un uzmanīgi jāraugās, vai cilvēkam, kurš dara attiecīgo darbu, ir pietiekami daudz zināšanu un prasmju konkrētā darba veikšanai. Tāpat gan darba devējam, gan darbiniekam jāraugās, lai savu pelēko darbu nedarītu nogurums: ja cilvēks ir pārstrādājies, viņš nevar būt maksimāli uzmanīgs ne pret sevi, ne citiem.
Ja es kā darba devējs no savas puses būtu izdarījis visu, lai gādātu par darbinieku drošību, tādu pašu atbildību un atdevi prasītu arī no strādājošajiem. Diemžēl dzīvojam sabiedrībā, kurai ar izskaidrošanu un brīdināšanu nepietiek. Visi taču zina, ka nelaime var notikt, tomēr turpina pret savu drošību izturēties pavirši. Ja es redzētu, ka celtnieks strādā bez ķiveres – viņu tūliņ brīdinātu un liktu parakstīties par saņemto aizrādījumu. Ja pārkāpums atkārtotos – bez jebkādām atrunām un draugu būšanas es šo darbinieku atlaistu. Pašreizējā darba tirgus apstākļos ir īstais laiks audzināt cilvēkus par to, ka sevi jāsargā. Ja tu neievēro drošības prasības, tad es tevi atlaižu, tā glābjot tavu dzīvību. Jo vietā nāks nākamais cilvēks, par kura drošību gādāšu gan es, gan viņš pats. Jā, saprotu, ka mans viedoklis šajā bezdarba situācijā ir skarbs, bet ko gan citu darīt? Darba devējam ir vērts pieņemt un paturēt darbiniekus, kuri ievēro darba drošības prasības. Tai jābūt katras organizācijas kultūrai. Tikai tad, ja darbs un darba drošība būs nedalāmi jēdzieni, mums nebūs tik bieži jādzird par kārtējo nelaimi neuzmanības dēļ. Tad visiem celtniekiem būs ķiveres, visi nostiprinās tranšejas un padomās, pirms ķersies pie darba.
Prasībām jābūt vienādām pret visiem neatkarīgi no nostrādāto gadu skaita. Ja uzņēmuma kultūrai būs raksturīga visu darba drošības prasību ievērošana, tad savu darīs arī pēctecība: vecākie darbinieki pieskatīs jaunos, savukārt jaunie skatīsies, kā un ko dara pieredzējušie kolēģi. Diemžēl pieredze dara savu. Ja cilvēks attiecīgo darbību dara simtām reižu, tad simtu pirmajā var sākt likties, ka viņš visu zina tik labi, ka piesardzībai vairs nav vietas. Un tieši tad notiek nelaime... Tas viss ir cilvēku izpratne un attieksme pret sevi un savu dzīvību. Ja darba devējam ir laiks un nauda darbinieku attieksmes mainīšanai – viņš var nodarboties ar izglītošanu un audzināšanu. Ja laika un naudas nav – jāmeklē cits Jānis vai Pēteris, kuram būs cita – daudz atbildīgāka attieksme – gan pret darbu, gan pašam pret sevi.
Nelaimes gadījumu mazāk, bet joprojām par daudz
„Nelaimes gadījumu skaits darbā ir samazinājies, tomēr to varētu būt vēl mazāk,” saka Valsts darba inspekcijas darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Līdz 2009.gada 23.septembrim Valsts darba inspekcija šogad bija reģistrējusi 775* nelaimes gadījumus darbā. Iepriekšējā gadā šai pat laikā tika reģistrēti 1333 nelaimes gadījumi. Samazinājies arī smago nelaimes gadījumu darbā skaits. Pagājušajā gadā šai laikā reģistrēti 185, šogad- 112 gadījumi. No 24 līdz 18 samazinājies arī letālo nelaimes gadījumu skaits.
Visvairāk nelaimes gadījumu šogad reģistrēts apstrādes rūpniecībā. Tajā pagājušajā gadā reģistrēti 381 nelaimes gadījumi, bet šogad – 184. No tiem visvairāk negadījumu noticis kokapstrādē (152 - 2008.gadā, 76 - šogad). Novērots, ka kokapstrādē nelaimes notiek gan darba devēja, gan darbinieka vainas dēļ. Darbiniekiem ir jāstrādā nekoptās telpās ar sliktu ventilāciju, jo darba devējs par viņiem nav parūpējies. Tai pat laikā grēko arī darbinieki: nelieto aizsarglīdzekļus, jo viņiem šķiet, ka bez tiem strādāt ir ērtāk, kā arī noņem darba aprīkojumam aizsargmehānismus, arī it kā ērtību labad...
Daudz negadījumu notiek arī transporta nozarē (192 pagājušajā gadā, 156 - šogad). Tāpat nelaimes piemeklē arī būvniecības jomā strādājošos. Te pagājušajā gadā reģistrēti 175 nelaimes gadījumi, bet 71 – šogad. Varētu gan domāt, ka kritums ir ārkārtīgi straujš un par to būtu jāpriecājas, tomēr tā gluži nav. Ja ielāgo, ka būvniecības joma ir piedzīvojusi ļoti strauju kritumu, tad nelaimes gadījumu varēja būt vēl krietni mazāk. Risku šai jomā joprojām ir pārāk daudz. Te atkal nodalāma gan darba devēju, gan darbinieku vaina: darba devējs izsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus, bet darbinieki tos nelieto. Gan vieniem, gan otriem bieži vien šķiet: ar mani jau nekas nenotiks, es visu ļoti labi protu, es vienmēr tā daru, un, redziet – šodien dzīvs! Inspektori uzsver: viņi ir redzējuši tik daudz nelaimju, tik daudz izpostītu dzīvju, tik daudz nelaimīgus piederīgos, ka risks ir pārāk augsts. Darba drošības instrukcijas neviens nav izdomājis sava prieka pēc: to izstrāde balstīta un papildināta, analizējot konkrētus nelaimes gadījumus, tādēļ katrs instrukcijas un prasību punkts brīdina – uzmanies un ievēro!
Ja viss būtu tik vienkārši, ja darbinieki un darba devēji ievērotu darba drošības prasības, nelaimju būtu mazāk. Ir tik vienkāršs uzdevums: jāsargā sevi gan no kritiena no augstuma, gan no dažādu smagu priekšmetu uzkrišanas. Nekā sarežģīta – vajadzīgas stipras, drošas stalažas un vismaz aizsargķivere. Nav vietā aizbildināties ar naudas, bet gan drīzāk izdomas vai domāšanas trūkumu. Drošas vides radīšana neprasa lielus līdzekļus, bet savu daļu apņēmības un izpratnes par drošību.
Tā šogad būvniecības jomā trīs cilvēki gāja bojā zemes rakšanas darbos. Viņus tranšejās apbēra ar zemi. Ja strādājošie nebūtu bijuši tik pārgalvīgi, ja tranšeju malas būtu nostiprinātas, nelaime būtu pagājusi garām. Bet likās: nekas jau nenotiks, ātri izdarīsim un viss... Tā nenotika. Līdzīgi nelaimes gadījumi reģistrēti arī elektroapgādes jomā. Šogad gāja bojā trīs elektriķi, un tikai savas pārdrošības un rupju pārkāpumu dēļ.
Lai gan statistika liecina, ka nelaimes gadījumi visbiežāk notiek ar darbiniekiem, kuri strādā 1-3 gadus, inspektori ir pārliecinājušies – nelaimes notiek arī ar ļoti pieredzējušiem darbiniekiem, jo viņi ir kļuvuši pārāk pašpārliecināti un domā, ka, piemēram, ar elektrību var „sarunāt”. Diemžēl nevar.
Pagājušajā gadā laikā līdz 23.septembrim reģistrēja 23 nelaimes gadījumus alkohola reibuma stāvoklī, šogad – 5. Iespējams, šāda samazinājuma iemesls ir gan vispārējais strādājošo skaita samazinājums valstī, gan darbaspēka pārpilnība. Darba devējiem šobrīd ir tik plašas iespējas izvēlēties sev darbiniekus, ka viņi noteikti nepatur darbā alkohola cienītājus. Līdz ar to samazinās arī nelaimes gadījumu skaits alkohola reibumā.
Pavisam nedaudz samazinājies vardarbības gadījumu skaits darba laikā. Tie ir gan ļaundaru uzbrukumi, gan dzīvnieku – suņu un kaķu – kodumi. Pagājušajā gadā reģistrēti 69 šāda veida nelaimes gadījumi, šogad – 52.
Ir ierosināti 28* kriminālprocesi pret darba devējiem par notikušajiem nelaimes gadījumiem, bet 2009.gadā ierosināti 25 kriminālprocesi.
Pēdējā laikā vērojama tendence pieaugt arodslimnieku** skaitam. Šogad jau apstiprinātas arodsaslimšanas 813 arodslimniekiem, visa pagājušā gada laikā – 989. Šogad apstiprināto arodsaslimšanu skaits noteikti pārsniegs pagājušā gada apjomu. Statistika liecina, ka lielākā daļa arodsaslimšanu reģistrēta cilvēkiem no 55 līdz 64 gadiem.
Lielākais arodslimnieku skaits reģistrēts apstrādes rūpniecības nozarē, lielākoties pārtikas produktu apstrādē. Daudz arodslimnieku reģistrēts arī kokapstrādē, transporta nozarē, kā arī veselības un sociālajā aprūpē. Šogad šajā nozarē apstiprinātas arodslimības jau 125 arodslimniekiem – t.sk. 24 ārstiem un 50 medmāsām un ārstu palīgiem.
*Visi dati tiek salīdzināti laika periodā no 1.janvāra līdz 23.septembrim 2009. un 2008. gadā.
** Visi cipari ir par arodslimniekiem, taču arodslimniekam var būt vairākas arodslimības.
Informatīvās kampaņas organizētāji:
